“Godinot savu tēvu un māti...
 
Nevarēju nerakstīt par to ļoti daudzo sieviešu nežēlīgo likteni pēckara gados, kuras vienas, bez tēviem, audzināja savus bērnus, neskatoties uz nabadzību, fiziskiem un morāliem pazemojumiem, pārvarot ciešanas, ne vienu vien traģēdiju, vergojot kolhozos, padarīja savus pēcnācējus par darbu mīlošiem, gudriem, strādīgiem patriotiem, kuri nosargāja Latviju un kļuva par vieniem no galvenajiem neatkarības atjaunotājiem.
 
Otrais stāsts – laiki mainās, mainās arī tikumi, stāsts rakstīts kā pretstats gaišajam, labajam šķīstajam, sargies grēka!
 
Divas noveles – mans mūžīgais jautājums: kā vari būt laimīgs, sāpinot nepamatoti savus tuvākos un darot nelaimīgus pats savus bērnus.”

Dainis Kalns