Kari, kaujas, karavīri VII. Lode un bruņas, pulveris un stobrs, Māris Linde

Nosaukums: Kari, kaujas, karavīri VII. Lode un bruņas, pulveris un stobrs

Autors: Māris Linde

Apjoms: 300 lpp

Formāts: 148 x 210 mm

ISBN: 978-9934-582-18-9

Cena: 9,5 EUR

"Izsekojot militārās domas attīstībai no pašiem mums zināmajiem pirmsākumiem, vadoties pēc kādas noteiktas pazīmes, mēs to varam iedalīt vairākos posmos. Ja runājam par tiem ieročiem, kuri bija un ir domāti pretinieka iznīcināšanai no attāluma, tad to attīstībā skaidri iezīmējas vairāki posmi. Pirmais posms, kad attālumu līdz pretiniekam ierocis veica cilvēka spēka dzīts – tāds bija mests akmens, rungas vai cita ieroča gals – asmenis, metamais šķēps vai jau attīstītākos laikos kaujas mašīnas uzkrātais cilvēka muskuļu spēks. Tomēr, attīstoties cilvēka zināšanām, notika vairākas svarīgas pārmaiņas, kuras neceļas roka aprakstīt kā uzlabojumus, jo runa ir par nāves rīkiem, taču nosaukt to par attīstību ir pamats. Jāievēro, ka pirmsākumi šādai  notikumu gaitai vēl nespēja kara mākslā izsaukt lēcienu, taču tas īstenojās tad, kad pārējo zināšanu sniegtās iespējas sasniedza attiecīgo līmeni, kas īstenojās karamākslas pašu pamatu pārmaiņās. Viens no šādiem piemēriem, kas parāda cilvēku zināšanu pakāpenisko attīstību un to izmantošanu karamākslā ir šaujampulvera liktenis.

Par mūsdienu šaujampulveri tiek uzskatīts strauji degošs vielu maisījums, kuram sadegot izdalās gāzes. Šīs gāzes tiek izmantotas par virzošo spēku šaujamieročos. Šaujampulverim sadegot, rodas sadegšanas zemskaņas ātruma vilnis. Tā radītais spiediens šaujamieroča stobrā ir pietiekošs, lai dzītu uz priekšu lodi, bet nepietiekošs, lai lodei nesastopot šķērsli savā ceļā iznīcinātu stobru." M. Linde, Aizputē