No Apukalna veroties

Jaunlaicenes muižas muzeja grāmata

No Apukalna veroties. Alūksnes puses malēnieši senāk un tagad

 

Izmērs: 148 x 210 mm

Lappušu skaits: 292 lpp

Iesējuma veids: Cietie vāki

ISBN: 978-9934-552-52-6

Jaunlaicenes muižas muzeja izdevums „No Apukalna veroties.
Alūksnes novada malēnieši senāk un tagad” veltīts dzimtajai
Malienai, tās cilvēkiem, vēsturei un valodai. Tas izdots muzeja
darbības 10. gadadienā.
Grāmatas sakārtotāja Sandra Jankovska ir dzimusi malēniete,
pati labi runā vietējā izloksnē, viņas sirdslieta ir dzimtās puses
valoda, tās saglabāšana un popularizēšana.
Krājumā iekļauti izlokšņu materiāli no ziemeļaustrumu
Vidzemes: Bejas, Jaunlaicenes, Jaunrozes, Karvas, Mārkalnes,
Veclaicenes, Ziemera, kā arī mācītāja Treija 1883. gadā publicētie
malēniešu izloksnes piemēri no Apukalna apkārtnes. Šie pagasti
izvēlēti tāpēc, ka no tiem nāk Jaunlaicenes muižas muzejā izveidotās
malēniešu skolas dalībnieki, kuri dalījušies ar dzīves gudrību un
izloksnes prasmi. Visas grāmatā aptvertās izloksnes pieder pie
augšzemnieku dialekta Vidzemes latgaliskajām izloksnēm. Īsi
raksturotas galvenās izlokšņu fonētiskās un morfoloģiskās īpatnības.
Plašu nodaļu veido seši rakstnieka Linarda Laicena stāsti no
krājuma „Malienā”, ko malēniski stāstījuši labi izloksnes pratēji no
Bejas, Jaunlaicenes, Karvas, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemera.
Linarda Laicena stāsti lasāmi gan literārajā valodā, gan izloksnē,
tajos sastopami Alūksnes pusei raksturīgi vārdi un teicieni.
Interesanti ir trīs jaunlaicenieša Aivara Puzuļa stāsti, kuri spilgti
raksturo Malienas kultūrvēsturisko vidi, kas ietekmējusi izloksnes
attīstību.
Vairāk nekā 1100 senu, savdabīgu vārdu parādās malēniešu
leksikas vārdnīcā. Izdevumā iekļauti Malienai raksturīgi ticējumi un
dažādi teicieni.

Sandra Jankovska desmit gadus strādā Jaunlaicenes muižas
muzejā, kurā no 2011. gada līdz šim brīdim darbojas malēniešu
skoliņa. Tieši malēniešu skolas dalībnieki bija vislielākais un
nopietnākais atbalsts grāmatas tapšanas procesā. No muzeja
krājuma grāmatā ievietotas anekdotes, dažādi interesanti atgadījumi,
skaitāmpantiņi, kas atspoguļo malēniešu dzīvesziņu. Krājumā
iekļautas arī seno laiku rotaļas.
Izdevumu ar veltījumu novadniekiem bagātinājušas dzejniece
Lija Brīdaka un rakstniece Māra Svīre, kura sniegusi savu redzējumu
par malēniešu raksturu.
Kaut arī valodu pētnieki čakli strādā un ir izdotas vairākas
grāmatas par Ziemeļaustrumvidzemes izloksnēm, tās vairāk domātas
zinātniekiem, izdotas nelielos metienos un ir grūti pieejamas. Šis
izdevums paredzēts galvenokārt tiem, kuri interesējas par Alūksnes
un Apes puses izloksnēm, to runātājiem un vēlas saglabāt izlokšņu
bagātību nākamajām paaudzēm.
Var priecāties, ka daudzu cilvēku valodā izloksne vēl ir dzīva, ka
katrā pagastā var atrast kādu, kurš runā izloksnē. Lai ikvienam būtu
iespēja dzirdēt, kā mūsdienās runā malēniski, grāmatai pievienots
CD, kurā pieci teicēji no Jaunlaicenes, Bejas, Karvas, Māriņkalna un
Ziemera ierunājuši izloksnes tekstus.
Sandra Jankovska atzīst: „Strādājot pie grāmatas, mēs jutāmies
laimīgi. Ļoti ceram, ka šī laimes sajūta pārņems arī lasītāju. Katrā
ziņā mēs gaidām malēniešus atgriežamies, kaut tikai vasarā uz
lielajiem kapusvētkiem satikties un sasveicināties, kā malēniešiem
pieņemts: „Ak, ta esi gon viêl dzeîvs?” ‒, un saņemt priecīgu atbildi:
„Dzeîvs, dzeîvs!” Tad visiem kopā uzkāpt Apukalnā un paskatīties
pāri zilajiem mežu vāliem uz Rīgas pusi, un noticēt, ka tur meži
saplūst ar jūru un debesīm. Un sajust, ka tevī kā milzīgs spēks ieplūst
laime, skatot šo Dieva pasaules skaistumu un dižumu. Šī laimes
sajūta dos spēku izturēt līdz nākamajiem kapusvētkiem.” Sarmīte Balode