Kad Daugava pati atkāpjas,
Un pļavās purenes zied,
Daļiņa maza no manas sirds, pie tevis ir Latgale mana.
Vai taka vai lielceļš, vai debesis zilās,
Vai saliņa Daugavas vidū
Tā daļiņa maza no manas sirds, pie tevis Latgale mana.
Kaut Zemgales zemē
Kājas man stigušas,
Saknes jau ielaistas te, vienalga daļiņa manas sirds,
Pie tevis būs Latgale mana.
S.Beitiņa